Autors Ilze Zonne www.nra.lv

No viena matu sīpoliņa cilvēka dzīves laikā izaug apmēram 25 mati. Katrs mats aug divus līdz sešus gadus, tad atpūšas divas līdz četras nedēļas, lai turpmāko divu četru nedēļu laikā izkristu. Galvas ādā ir vairāk nekā 100 000 matu sīpoliņu un tiem ir atšķirīgas augšanas fāzes, līdz ar to zaudētos matus nomaina jauni un matu kopskaits saglabājas daudzmaz nemainīgs. Pat ja kādā brīdī ievērojat, ka ķemmē paliek vairāk matu nekā parasti, tas nav pamats nopietnām bažām, ja vien mati nekļūst acīm redzami plānāki vai arī neveidojas ādas saliņas bez matiem. Ja organismam pienākuši grūti laiki un nākas upurēt matus, tas nenotiek uzreiz: mati turpina turēties līdz pēdējām un izkrīt aptuveni divus trīs mēnešus pēc slimības, stresa, hormonu pārmaiņām vai citas situācijas, kas satricinājusi līdzsvaru organismā.

Iedzimtā matu izkrišana

Sievietēm, tāpat kā vīriešiem, lai arī retāk, mēdz būt iedzimtā matu izkrišana, kas izpaužas kā pakāpeniska matu paretināšanās. Vislabāk tā redzama celiņa apvidū. Amerikāņu dermatologi to raksturo kā matu izkārtojumu skujiņu rakstā. Izkrišana notiek cikliski – būtiskam matu zudumam seko normāls laiks, kad mati neizkrīt. Ar ārstēšanu iespējams pagarināt matu augšanas ciklu un līdz ar to attālināt matu izkrišanas laiku, tādēļ ārstēšana jāuzsāk laikus. Sievietēm ar iedzimtu matu izkrišanu ļoti rūpīgi jāizvēlas kontracepcijas metodes, jo hormonu svārstības veicina matu izkrišanu.

Matu izkrišana un slimības

Matu izkrišana ir viens no simptomiem, kas pavada vairogdziedzera slimības – gan tās, kuras saistītas ar pārlieku aktīvu, gan ar nepietiekami aktīvu vairogdziedzera darbību. Kad slimība ir diagnosticēta un tās gaita tiek kontrolēta, matu augšana parasti atjaunojas. Izplatīts cēlonis ir arī dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība, kas saistīta ar dzelzs trūkumu organismā. Nevar nepieminēt arī onkoloģiskās slimības, kuru ārstēšanai izmanto staru terapiju un ķīmijterapiju, ko pavada ļoti izteikts matu zudums. Viens no traumējošākajiem brīžiem ārstēšanās gaitā nereti ir tieši tad, kad iestājas matu zudums, tomēr tas ir īslaicīgs un atgriezenisks. Matu izkrišana var būt blakusparādība arī antibakteriālajiem preparātiem, hormonu preparātiem un citām zālēm, ko nozīmējis ārsts. Reizēm pie matu zuduma noved arī patvaļīga aizraušanās ar medikamentiem.

Tievēšana

Lai gan ļoti daudzām sievietēm aktuāla ir liekā svara problēma un tās risināšana ir apsveicama, ir arī jāzina, ka ikreiz, kad cilvēks zaudē vairāk nekā 1,5 kg no savas ķermeņa masas, viņš pēc trim līdz sešiem mēnešiem zaudē arī daļu matu. Šis matu zudums ir pārejošs, un matiem ir tendence ataugt, jo sevišķi, ja tie tiek papildus stimulēti. Sevišķi matiem nāk par sliktu skarbas, ļoti ierobežojošas un vienpusīgas diētas, kas nenodrošina organismam pietiekami daudz olbaltumvielu un dzelzs. Galvenais dzelzs avots mūsu uzturā ir gaļa. Arī veģetāriešiem ir jādomā par pietiekamu dzelzs uzņemšanu. Pieredzējušiem šīs uztura sistēmas piekritējiem ir savi paņēmieni, kā to nodrošināt, viņi var dalīties savās zināšanās ar pārējiem; par šo jautājumu noteikti ir vērts apspriesties ar ģimenes ārstu vai diētas ārstu. Ja uzturs it kā ir pilnvērtīgs un organisms nav piedzīvojis nekādus satricinājumus, bet tomēr pastiprināti izkrīt mati, nepieciešama vispusīga veselības pārbaude.

Stress un hormonālās pārmaiņas

Izteiktu matu izkrišanu bieži novēro pēc tam, kad organisms pārcietis fizisku stresu: lielākas ķirurģiskas operācijas, dzemdības, drudzi, smagas infekcijas; tā mēdz notikt arī pēc gripas. Dažādi pārdzīvojumi, uztraukumi un saspringti dzīves periodi tāpat ietekmē matu veselību. Mati sāk izkrist nevis uzreiz, bet pēc zināma laika, kad kreņķi varbūt jau aizmirsušies. Stresa veicinātā matu izkrišana parasti neprasa ārstēšanu, un mati visbiežāk ataug paši. Matu izkrišanu veicina arī lieli hormonālie notikumi, tādi kā bērna piedzimšana vai menopauze, šīs situācijas ir saistītas ar krasām sievišķo dzimumhormonu – estrogēnu – līmeņa svārstībām. Ar laiku mati atkal ataug, tikai pusmūžā tie vairs neataug tādā daudzumā kā jaunībā.

Nepareiza matu kopšana

Cenšoties piešķirt sev kāroto izskatu, kādu daba nav devusi, dāmas reizēm neievēro matu pacietības robežas. Regulāra matu balināšana, ilgviļņi, piededzināšana ar lokšķērēm, pārāk bieža karsta fēna lietošana, nepareiza matu krāsu, želeju un laku lietošana var būt par iemeslu matu lūšanai. Mati tiek traumēti, veidojot dredus, afrikāņu bizītes kā arī matus bojā pārāk enerģiska susināšana dvielī tūlīt pēc mazgāšanas, arī slapju matu ķemmēšana.

Matu transplantācijas un ādas veselības centrā Rubenhair Baltics matu izkrišanu un matus ārstē pieredzējuši trihologi Dr. Lāsma Lapiņa un Dr. Jevgeņija Čumakova. Trihologs ir ārsts, kurš specializējas matu izkrišanas, matu ārstēšanā un galvas ādas ārstēšanā. Pirms uzsākt ārstniecisko terapiju, būtiski ir noskaidrot iemeslu, jo nezinot iemeslu ārstnieciskā terapija var izrādīties neefektīva. Lai saprastu cēloni, ārsts nozīmē asins analīzes, veic galvas ādas nokasījumu analīzi, sastāda trihogrammu. Pēc diagnozes noteikšanas atkārtotās vizītes laikā, balstoties uz iepriekšējās konsultācijas un analīžu rezultātiem, ārsts piedāvā ārstniecisko kursu. Tas ietver medikamentu un ārstnieciskās kosmētikas lietošanu, padomus uztura un dzīvesveida maiņā, kā arī injekcijas galvas matainajā daļā. Tā ir mezoterapija, ko veido vitamīnu kokteiļi un trombocītiem bagātinātās plazmas injekcijas (PRP - platelet rich plasma no angļu val.).